Runājot par starptautiskajām attiecībām, nenoliedzama loma ir katras valsts individuālajai politikai, kas vērsta uz ārējo pasauli. To mēs saucam par katras valsts ārpolitiku.
Vēbera un Smita dotā definīcija par starptautiskajām attiecībām nosaka, ka ārpolitika ir neatkarīgas valsts prioritāšu, vērtību, darbību un lēmumu kopums, un ka tā darbojas savas nācijas interesēs1.
Ja ārpolitika ir katras valsts noteikta iekšējā politika, kuru nosaka valsts mērķi un ambīcijas, tad svarīgi ir zināt, kas nosaka valsts politiku. Vai tā ir ārlietu ministrija un valdība, vai interešu grupas un ekonomiski veidojumi valsts iekšienē, kas izdara spiedienu uz valdību un kurām ir teikšana un nozīme valstī. Varbūt tomēr valsts politiku nosaka transnacionālās kompānijas kā ekonomiskas, tā arī politiskas? Tāpat liela iespējamība ir, ka politisko savienību un bloku rokās, piemēram, ES.…
