Man liekas, ka tikai daži spētu saraut saites ar savu pagātni un uzsākt jaunu dzīvi. Spīdala to spēja, un viņa to izdarīja. Ļaunam būt jau nav grūti. Man ļoti atmiņā iespiedās Kokneša vārdi, ko viņš teica Spīdalai:
„Zinu ar, ka varu cienīt
To, kas krīt un atkal uzceļas –
Tas gan stāvēs stingrāki uz kājām
Nekā tas, kas nav vēl pakritis.”
Šajos vārdos slēpjas ļoti daudz patiesības. Mums katram derētu tos iegaumēt.
Spīdala nepiedzima ļauna. Par tādu viņa kļuva dzīves laikā. Bet Spīdala arī nepiedzima laba. Viņa tāda kļuva, mācoties no savām kļūdām, pārvarot kārdinājumus un pāridarījumus.
…
