Teorija
Novērojums
Pirmskolas vecumā bērni turpina apgūt saskarsmes prasmes un iemaņas, un to viņi apmierina rotaļās – atdarinot pieaugušo dzīves realitāti. Ir vērojama spītība, nepaklausība, pieaugušo prasību ignorēšana, bet neskatoties uz to, šai vecumā bērnam pieaugušais ir autoritāte N.1.
Smilšu kastē rotaļājas Santa ar kaimiņu Māri – sešgadīgu puišeli. Viņi spēlē “virtuvi”. Santa izrīko Māri, kurā katliņā vārīt zupu, bet pati cep zivi. Māris paklausīgi visu izpilda.
Drīz šī rotaļa apnīk un Santa sāk spēlēties ar bumbu, bet Māris noskatās. Viņam paliek garlaicīgi un Māris ierosina spēlēt dakterus. Santa tūlīt arī piekrīt. Māris ņem viņam piederošo rotaļu lācīti un abi kopā nolemj taisīt lācītim operāciju, jo viņam sāpot vēders. Santa atkal izrīko Māri, kā turēt lācīti, bet pati ar koka šķēpelīti “griež” lācīša vēderu.
Uz turpat sēdošās vecmammas (Santas) aizrādījumu – nebojāt lācīti, Santa “griež” vēl sparīgāk, pat mēles galiņš aiz centības ir izbāzts laukā.
Ir pienākusi Māra mamma un jautā, vai ir izdarīta lācītim tā pote, kas griešanu padara nesāpīgu, jo citādi viņam ļoti sāpot. Abi bērni, nedaudz padomājuši , saka , ka nav bijis potes un savu “operāciju” tūlīt pārtrauc, saved kārtībā paplūkāto lācēnu, un sāk sarunāties ar Māra mammu.
…
