Attiecīgi enciklikai1, autoram ir vairāki jautājumi. Pastāv uzskats, ka laulības mērķis ir bērnu radīšana. Pēc autora domām šis uzskats ir apstrīdams un nepieņemams pareizticīgo teoloģijai. Laulības mērķis ir pati laulība. Tajā stājas lai dzīvotu abpusējā mīlestībā. Bērnu piedzimšana ir tikai tās sastāvdaļa. Ja pieņem, ka laulības jēga ir bērnu radīšana tad visāda veida izsargāšanās ir grēcīga. Enciklikā ir uzskats, ka fiziska tuvība laulībā bez bērna ieņemšanas ir skatāma vienkārši kā ķermeņu seksuālo dziņu apmierināšana negatīvā nozīmē. Sāk likties, ka ideālas laulības pamats ir atturībā. Apustulis Pāvils raksta, ka laulība ir ārstēšanās no netiklības (1. Kor. 7:9). Interpretējot šo Pāvila izteicienu šķiet, ka tie, kas, stājušies laulībā ir pasargāti no nešķīstības, šim pieņēmumam autors kategoriski nepiekrīt. Surožijas metropolīts Antonijs raksta, ka vienīgais šķīstības – kad cilvēks netiecas ne pēc kā ārpus jau esošām abpusējas mīlestības attiecībām, priekšnoteikums ir šī vienreizīgā mīlestība ar, kuru var mīlēt tikai vienu cilvēku. Pārējie cilvēki ieiet neitrālā kategorijā – būtnēs ar nenoteiktu dzimumu.…
