Veiklība ir cilvēka spēja ātri apgūt jaunas kustības un pārveidot tās atbilstoši mainīgo apstākļu prasībam. Gahjulvenais paņemiens veiklības attīstīšanai ir jaunu daudzveidīgu kustību iemaņu un prasmju apgūšana. Līdzeklis šīs īpašības attīstīšanai ir dažždas rotaļas un spēles, iekļaujot tajās dažādas kustības, pagriezienus, palēcienus, skrējienus aar pēkšnu apstāšanos, liekot akolēniem strauji pāriet no vienas darbības uz otru. [1] Vecākajā skolas vecumā (15-18 gadi) veiklība kalpos par bāzi dažādu sporta veidu tehniku apgūšanai. Īpašā vērtība jāvelta locītavu un muskuļu sajūtu veidošanai(kinētisko sajūtu veidošanai). Šo sajūtu attīstīšanai ir liela nozīme, jo tām ir laba „atmiņa”. Tās fiziskās aktivitātes, kuras berns ir apguvis pilnībā, kļūst automātiskas, un skolēni sāk pilnībā pērvaldīt ķermeņa sajūtas, kas ir viens no mērķiem fiziskajā audzināšanā jaunākajā skolas vecumā.
