Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Mārcienas muiža', 1.
  • Eseja 'Mārcienas muiža', 2.
  • Eseja 'Mārcienas muiža', 3.
  • Eseja 'Mārcienas muiža', 4.
  • Eseja 'Mārcienas muiža', 5.
  • Eseja 'Mārcienas muiža', 6.
  • Eseja 'Mārcienas muiža', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Līdz 1873. gadam muižnieka barona Juliusa fon Tranzē īpašums. Lielo Mārcienas pili, kas bija visu apkārtējo, skaitā ap 30 baronam piederošo muižu un citu saimniecisku vienību centrs, nopirka barons fon Maidels un nedaudz gados pārbūvēja un pārveidoja par fantastiski greznu neorokoko stila šedevru. Pēc vietējo ļaužu nostāstiem, 1918. gadā, kad Vidzemē trakojis „sarkanais terors”, barons fon Maidels, izmisumā saprazdams, ka viņam būs jāšķiras no sava greznā īpašuma, Mārcienas pili aizdedzinājis un pats – nošāvies. „Mārcienas muiža” nekādā ziņā nav vēsturiskā Mārcienas pils. Šis ēku komplekss bija tikai viena no daudzajām apkārtnes muižiņām, kas kalpoja kā Mārcienas pils saimnieciska struktūra – ar dzirnavām, staļļiem, smēdi un pārvaldnieka namu. Šo īpašumu no Juliusa fon Tranzē uzsāka izpirkt latvieši - brāļi Jānis un Bērtulis Birņi, nodalītajam īpašumam dodot latvisku vārdu „Patmalnieki”, vēl vēlāk - „Lejas Patmalnieki”. Ap 1908. gadu (gadskaitlis saglabājies kungu mājas vējrādītājā) saimniecība pārgāja vācieša Johana Gotlība Hanšmaņa īpašumā, un dzīvojamā ēka tika ievērojami pārbūvēta, kāda saglabājusies līdz mūsdienām. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants