Savdabīgajā Čaka dzejā katram tēlam, kā arī mikrotēlam ir sava īpaša nozīme, loma, kuru tas spēlē, paspilgtinot radīto apkārtējo vidi un tās krāsas. Tieši ar šīm īpatnībām Čaks ir attēlojis arī savu sirdij vistuvāko un nenoliedzami mīļāko- Rīgu.
Čaks Rīgu vienmēr ir uzskatījis par savu paradīzi. Viņa paradīzē var sastapt ne tikai jaunkundzes ar sunīšiem un matrožus laķenēs, bet arī netīru leijerkastnieku un mirušu strēlnieku.
Dzejnieka pilsēta ir ne tikai tās centrs un galvenās ielas, bet arī pilsētas nomales un katrs vismazākais sētas kakts. Tajos Čaks visvairāk sajuta saldo dzīves elpu, brīvību un visa skaistā piepildījumu. …
