Maksājumu bilance atspoguļo nevis individuālos, bet gan agregētos starptautiskos darījumus, kas paredz preču un pakalpojumu apmaiņu (tirdzniecību – eksportu un importu), barteru, kapitāla ieplūšanu un aizplūšanu, dāvanas, zaudējumus, vienu finanšu aktīvu apmaiņu pret citiem u. tml.
Visi valsts darījumi ar ārvalstīm dalās divās grupās:
Kārtējās operācijās, kuras atspoguļo maksājumu bilances pirmā sadaļā – kārtējo (tekošo) maksājumu konts,
Operācijās ar kapitāla kustību. Tās savukārt ir atspoguļotas maksājumu bilances otrajā sadaļā – kapitāla un finansu konts.
Analītiskos nolūkos visa maksājumu bilance tiek iedalīta:
posteņos, kas atrodas „virs līknes” un atspoguļo materiālo vērtību un visu kapitāla kustību, izņemot izmaiņas starptautiskajās rezervēs;
posteņos, kas atrodas „zem līknes” un atspoguļo tikai izmaiņas valdības un centrālās bankas starptautisko rezervju krājumos.
Tekošais jeb kārtējo operāciju konts parāda konkrētās valsts ekonomisko mijiedarbību ar citām valstīm noteiktā laika periodā (preču un pakalpojuma eksporta un importa bilanci), ienākumu (darba samaksa, dividendes, noguldījumu procenti) un izdevumu bilanci, nacionālās investīcijas un kārtējos starptautiskos pārvedumus (pensijas, dāvinājumus u.c., kas nav paredzēti ieguldījumiem). …
