Mūsdienu sabiedriskās dzīves galvenie nosacījumi ir saskarsme, tolerance un dialogs, kur bez daudzveidīgas saskarsmes nav iedomājama cilvēka brīvība, patstāvība, sociālā atbildība. Skolēns skolā sekmīgi apgūstot saskarsmes un sadarbības prasmes, veido pilnvērtīgas attieksmes pret valsti un sabiedrību, savu ģimenei, skolotājiem, sagatavojas patstāvīgai darba dzīvei. [3; 107]
Eiropas Padomes dokumentā „Baltā grāmata izglītībai un profesionālajai apmācībai: Ceļā uz sabiedrību, kura mācās” tiek runāts par uzdevumiem, kas nav realizējami bez cilvēku mijiedarbības (sadarbības), kuru cilvēks apgūst un mācās visu mūžu. Savstarpēji saistītiem cilvēkiem ir unikāla, tikai viņiem vien raksturīga pieredze, viņi viens otram ir gan izziņas avots, gan līdzeklis savas un citu pieredzes, zināšanu, interešu, motivācijas bagātināšanā. [2; 9]
Viens no skolas galvenajiem uzdevumiem – sekmēt skolēna personīgo un sociālo izaugsmi. [1; 39]
Tātad, sociālās prasmes ir nepieciešamas cilvēku sadarbībai. Audzināšanā sadarbība kļūst objektīvi nepieciešama.
Sociālo prasmju apguve nenoliedzami var notikt galvenokārt mijiedarbības procesā. [1; 42]…
