“…Ģimenes tiesībām piederoša joma ir aizbildnības un aizgādnības attiecību reglamentācija. Tā ir uzskatāma kā speciāla valsts noteikta forma tiesiskai gādībai pār personām, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī mantu, kas palikusi bez pārvaldītāja (CL 216.p.).
Aizbildnību Latvijā nodibina pār nepilngadīgajām personām, t.i. kamēr tās sasniedz 18 gadu vecumu, pie kam tēvs un māte jau uz savas varas pamata ir savu nepilngadīgo bērnu dabiskie aizbildņi.
Tikai tad, kad nepilngadīgie bērni atbrīvojas no vecāku varas, kā arī tad, kad nomirst viņu abi vecāki, viņiem ieceļami aizbildņi.
Abiem vecākiem ir tiesība testamentā iecelt aizbildņus saviem bērniem, tomēr šos testamentā ieceltos aizbildņus jāapstiprina bāriņtiesai...”1.
Var secināt, ka ģimenes tiesības reglamentē arī vecāku un bērnu savstarpējās attiecības, un reglamentē aizbildnību un aizgādnību.
Saskaņā ar likumu, aizbildnība Latvijā ir tikai par nepilngadīgajām personām, no kurienes izriet, ka tiklīdz persona sasniedz 18 gadu vecumu, izbeidzas viņas aizbildniecības attiecības ar vecākiem vai aizbildni (vai vairākiem aizbildņiem).…
