Dzimtbūšana ir kungu un dzimtcilvēku attiecības, kad dzimtcilvēks ir tiesiski atkarīgs no sava kunga, kā arī maksā nodevas un iet klaušās. Latvijas teritorijā dzimtbūšana pastāvēja no 1494. gada līdz 1861. gadam. Dzimtbūšanas izpausmes mainījās līdz ar jaunas varas ieviešanu Latvijas teritorijā.
13. gs. vācu krustnešu agresijas rezultātā vietējās Baltijas tautības zaudēja savu politisko patstāvību. Vācu muižniecībai bija svarīgi, lai latviešu zemnieki maksātu nodevas un ietu klaušās, tādēļ zemnieki tika juridiski piesaistīti pie zemes, liedzot viņiem brīvas pārvietošanās tiesības. Zemnieki bija nonākuši ne tikai ekonomiskā, bet arī tiesiskā jeb ārpusekonomiskā atkarībā no saviem kungiem, tā 1494. gadā Latvijas teritorijā aizsākās dzimtbūšana.
Jau 16.gs. pirmajā pusē visi zemnieki Latvijas teritorijā bija dzimtļaudis. Savukārt pēc Livonijas kara, kad bijušās Livonijas zemes nonāca Polijas – Lietuvas varā, latviešu zemnieku stāvoklis pasliktinājās, jo visas privilēģijas bija vācu muižniecībai. …
