Saule ir izveidojusies ļoti senos laikos kā gāzu un putekļu mākonis. Tādi mākoņi ir sastopami visā Galaktikā, un tos sauc par miglājiem. Saule un tās planētas radās no miglāja. Gandrīz visās civilizācijas atzina Sauli par dzīvības un galveno enerģijas un spēka avotu visu notikumu norisei uz Zemes. Saule ir mūsu Saules sistēmas centrs, mūsu lokālā zvaigzne. Tai nav stingri noteiktas formas, jo tā sastāv no gāzēm, galvenokārt no ūdeņraža augstā temperatūrā. Saule sastāv no 71% ūdeņraža, 26.5% hēlija un 2.5% pārējo elementu. Tā kā Saule atrodas samērā tuvu, zinātnieki to pēta, lai izprastu zvaigžņu dabu vispār. Galvenokārt viņu uzmanība ir pievērsta saules atmosfēras slāņiem, kas plešas kosmosā,-Saules vainagam, hromosfērai un fotosfērai. Saules centrā ūdeņraža kodoli ir tā saspiesti, ka tie sintezējas par hēlija kodoliem. …
