Rūdolfs Blaumanis ir paveicis iespaidīgu darbu, kas, manuprāt, ir skaidrs visiem, kuri ir noskatījušies, vai izlasījuši šo lugu. Ja runā vairāk par pašu izrādi, tad man liekas, ka sarunvaloda, ļoti piešķir to īstenības sajūtu, piemēram, es skatoties lugu neiedomājos par to, ka luga ir iestudēta, es skatījos un patiesi izbaudīju izrādi, kas ticiet vai nē, nenotiek ļoti bieži. Jāatzīst, ka šai lugai, manuprāt, vel viena nepilnība ir vecvārdi tajā, jo es dažiem dzirdētajiem vārdiem (telēķis, platīzeris un alošanās) pat nenojautu šo vārdu nozīmi. Bet no otras puses tas arī piešķir to sajūtu, ka viss notiek pagātnē, labu laiciņu atpakaļ. …
