Manuprāt, šis ir viens no izcilākajiem un fascinējošākajiem un daudzslāņainākajiem 20.gadsimta literārajiem darbiem. Bulgakovs pierāda, ka cilvēka dzīvē nav nekā cieši noteikta, ilgstoša un nemainīga, jo nav cilvēka spēkos saplānot savu nākotni un piedzīvot, ka viss arī notiek pēc plāna, mēs pat nezinām kas notika pēc dažām stundām, jo ir miljoniem ārēju apstākļu, kas visu ietekmē un maina.
Darbā saskatāmas modernismam raksturīgās romantisma iezīmes, kas attiecināmas uz neparasto Meistara un Margaritas mīlas stāstu. Jaušamas arī pilnīgi absurdas lietas, kas ļoti konservatīvam lasītājam varētu šķist pat nepieņemamas, piemēram, milzīgs melns runcis, kas ne tikai staigā uz divām kājām un runā, bet ir visai inteliģents ,ar labu humora izjūtu, un pat ir gatavs maksāt par tramvaja biļeti. Romānā realitāte sajaucas ar fantastiskām, neticamām un mistiskām lietām, kas caurstrāvo visu romānu, taču ne mirkli nezaudējot tā filozofisko jēgu.…
