Secinājumi
Jau 18.gadsimta beigās līdzās dzimtbūtnieciskajai manufaktūrai radās kapitālistiskā manufaktūra. Tā izveidojās ekonomiskie priekšnoteikumi uz buržiāzisko sabiedrību. Saimniecības un kultūras uzplaukumu veicināja Baltijas novada ciešie sakari ar plašās Krievijas visattālākajām daļiņām. Baltijas novadam ilgstošu mieru nodrošināja militāri varenā Krievijas impērija, tādejādi pasargājot no savstarpēji naidīgajām kaimiņvalstīm. Bet lielākoties Latvijas iekļaušanai bija negatīvas sekas. Latvijas teritorijas apvienošana notika pakāpeniski, vairākos posmos ar Krievijas impērijas paplašināšanos. Latvijas teritorija tika pārdalīta vairākās valstīs, līdz pat 18.gs. beigām Kurzeme un Zemgale bija atsevišķa valsts, kuras ekonomiskā un politiskā dzīve stipri atšķīrās no Vidzemes un Latgales, kas iezīmēja arī atšķirības kultūras dzīvē. Krievu un Zviedru cīņu rezultātā, Kārlis XII latviešus iesauca karadienestā. Šis laika periods latviešiem bija grūts, jo bija karš, mēris, zemnieki kļuva vēl nebadzīgāki, bet neskatoties uz to bija vērojams iedzīvotāju pieaugums - darbaspēka pieaugums, ar ko zemnieki cerēja pārvarēt grūto saimniecisko stāvokli. Arī kopējais secinājums ir bēdīgs - zemnieku stāvoklis pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas sastāvā jūtami pasliktinājās. Strauji pieauga klaušas, pie tam, ne tikai kunga labā, bet arī valsts labā. Muižnieku tieksme pēc greznās dzīves prasīja lielus līdzekļus un padarīja dzimtbūšanas jūgu vēl smagāku. Juridiski Vidzemē, kura visātrāk nonāca Krievijas pakļautībā, tika atjaunotas vecās, savulaik zviedru ierobežotās muižnieku tiesības un privilēģijas.
…
