Zvērinātu advokātu ētika

Katra vēsturiski konkrēta sabiedrība prasa stingri noteiktu sabiedrisko attiecību regulēšanas mērus. Tās tiek regulētas realizējot noteiktas sociālas normas – tiesību, morāles, tradīciju, rituālu utt. Sociālas normas ir sabiedriskās uzvedības noteikumi, kas regulē cilvēku attiecības un organizāciju darbību to mijiedarbības procesā. Kā sociālo normu veids, morāles iestādnes tiek raksturotas kā uzvedības normas, kuras nosaka cilvēku savstarpējās attiecības. Morāles normām ir divējāds veids: vienas attiecināmas uz pašu indivīdu, citas – indivīda attiecībām ar sabiedrību. Tādējādi ētiku, kas ir viena no vissenākajām teorētiskajām disciplīnām, kuras pētīšanas objekts ir morāle, var iedalīt individuālajā un sociālajā. Ētika ir arī mācība par pareizu uzvedību.
Ētika ir dzīves, apziņas, darbības, gribas brīvības, mērķu un ideālu vērtības. Ņemot vērā visplašāko un visaptverošāko morāles vērtību, ētiku dažkārt raksturo kā mācību par labo un ļauno, par tikumisko un netikumisko. Ētika ir sadzīvošanas, dzīves māksla, pašrefleksijas un pašapziņas mācība, kas cieši saistīta ar psiholoģiju.
Viens no mūsdienu ētikas uzdevumiem ir profesionālās ētikas normu izstrādāšana. Profesionālā ētika ir morāles normu kopums, kuras nosaka cilvēka attieksmi pret savu profesionālo pienākumu. Tai ir svarīga nozīme indivīda – konkrētas profesijas izpildītāja, profesionālajā raksturojumā.…