Ar Pirmā pasaules kara traģiskajiem notikumiem un Oktobra revolūciju sākas otrais XX gs. mākslas attīstības periods. Sociālisma un kapitālisma attiecības šajā laikā veidojas lielā saspringtībā. Notiek arī ekonomiskās krīzes, pilsoņu kari, kā arī asiņainas cīņas ar fašismu, un tādējādi XX gs. pirmās puses kultūra un māksla gūst jau laikmeta raksturojumā atzīmēto traģisko nokrāsu.
Visās Baltijas valstīs līdzīga bija arhitektūras attīstība. Tajā izpaudās gan lauku sētas raksturīgās iezīmes un vajadzības, gan modernās Rietumu arhitektūras strāvojumu un autoritāro režīmu ietekme. 20. gados dominēja no koka celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas, bieži koku izmantoja arī sabiedrībai nozīmīgu celtņu būvēšanā. Pilsētās par arhitektu galveno uzdevumu kļuva daudzstāvu un daudzdzīvokļu māju celtniecība, kā arī jaunajiem dzīves apstākļiem atbilstošs telpu izkārtojums tajās.
Vairāk sabiedriski nozīmīgu ēku sāka celt autoritāro režīmu laikā. Arhitektūrā bija jūtama daudzu stilu ietekme. 20. gadu otrajā pusē Baltijā ienāca funkcionālisma arhitektūra, bet 30. gados dominēja monumentālākas formas, ko ļoti nosacīti var apzīmēt par neoklasicismu.…
