Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.11.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Tiesību socioloģijas eksāmena atbildes', 1.
  • Konspekts 'Tiesību socioloģijas eksāmena atbildes', 2.
  • Konspekts 'Tiesību socioloģijas eksāmena atbildes', 3.
  • Konspekts 'Tiesību socioloģijas eksāmena atbildes', 4.
  • Konspekts 'Tiesību socioloģijas eksāmena atbildes', 5.
  • Konspekts 'Tiesību socioloģijas eksāmena atbildes', 6.
  • Konspekts 'Tiesību socioloģijas eksāmena atbildes', 7.
  • Konspekts 'Tiesību socioloģijas eksāmena atbildes', 8.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  socioloģijas būtība un nozīme   
2.  tiesiskās izzinās principi   
3.  socioloģija kā zinātne   
4.  socioloģijas izziņas principi   
5.  tiesību socioloģijas funkcijas   
6.  un 18. 1)indivīda tiesiskais nihilisms; 2) sabiedrības tiesiskais nihilisms un negatīvisms   
7.  metodikas jēdziens un būtību   
8.  tiesību socioloģijas pamatlicēji   
9.  tiesību socioloģijas vispārējās izziņas metodes, to raksturojums   
10.  tiesiskās apziņas jēdziens un būtība   
11.  tiesiskās informācijas ieguves metožu raksturojums   
12.  indivīda tiesiskās socializācijas process un tā būtiskākās iezīmes   
13.  tiesību socioloģija kā zinātne   
14.  tiesību socioloģijas izpratne   
15.  konkrēto tiesisko pētījumu veikšanas metode   
16.  Deviācijas iemesli un nozīme sabiedrības dzīvē   
17.  Tiesību efektivitātes jēdziens un tiesību efektivitātes kritēriji   
18.  Kvantitatīvie pētījumi tiesību socioloģijā: jēdziens un veidi   
Darba fragmentsAizvērt

19. Kvalitatīvo pētījumi tiesību socioloģijā: jēdziens un veidi.
Kvalitatīvais pētījums – sociālo procesu un parādību pētīšana ar sociālo pētījumu metodēm. Tajā izzina noteiktus kvalitatīvus pētījumus, kas raksturo sociālās rīcības subjektus vai objektus. Tajā ir noteikta kārtība cita citai sekojošu norišu virkne.
Kvalitatīvo pētījumu veidi:
1) Lauka novērojums – sociālus faktus pēta nepastarpināti. Metode ļauj iegūt visaptverošu informāciju par konkrētu procesu. Informācija tiek iegūta, tieši reģistrējot faktus un iespaidus, kas skar pētāmo objektu. Var novērot sociālo grupu no malas. Novērojumā pētnieks var gan iesaistīties, gan neiesaistīties;
2) Fokusa grupas intervija – metode, kas ļauj izvirzīt konkrētu tematu;
3) Intervija – dziļā (intensīvā) – metode piemērota, lai nepastarpināti iegūtu un saprastu respondenta viedokli, attieksmi un pieredzi.
4) Gadījuma pētījums – konkrētu gadījumu izmatošana, lai raksturotu sociālus faktus.
5) Teksta struktūranalīze – teorētisko jēdzienu precizēšana, noskaidrojot to savstarpējās attiecībās.

Autora komentārsAtvērt
Atlants