1973. gada aprīlī Jānis Jaunsudrabiņš pārcēlās no Augšzemes uz dzīvi Rīgā, kur 25. augustā atzīmēja savu 60. jubileju un sāka rakstīt romānu "Kapri". Jau 2. oktobrī to sāka iespiest laikraksts "Jaunākās Ziņas". Darbs tapa reizē ar iespiešanu: autos to pabeidza 18. decembrī, avīze - 23. decembrī. Manuskripts saglabājies J. Raiņa Literatūras un mākslas muzejā.
Atsevišķā grāmatā romāns parādījies divas reizes - 1939. gadā Rīgā 2000 eksemplāros un 1948. Gadā Eslingenē 3000 eksemplāros.
1939. gadā romānu "Kapri" recenzēja "Mūsu Mājas Viesis", "Tēvijas Sargs", "Zemgales Balss", bet lielākie izdevumi to ignorēja. Atsauksmes bija lielākoties īsas, lielākoties informatīvi cildinošas. Vienā no tām ir sekojošs vērtējums: "Viss te ir precīzs, lietišķi koncentrēts un tomēr bagāts. Atsevišķo notikumu atrisinājumam pievītas gaisīgi dzidras refleksijas par likteni, laimi un dvēseles vajadzībām, bet caur darbu visumā iet Jaunsudrabiņa īpatnējā pesimistiskā rezignācija". Latviešu padomju literatūrzinātnieces M. Dombrovska un V. Labrence "Latviešu literatūras vēsture" IV sējumā un biogrāfiskajā vārdnīcā šo romānu salīdzinājumā ar citiem Jaunsudrabiņa darbiem novērtē kā mākslinieciski mazāk veiksmīgu.…
