1. Padomju varas atjaunošana
Gandrīz visās valstīs, kur bija iegājis padomju karaspēks iedibinājās komunistu režīmi (bija arī tādi, kur bija karaspēks, bet komunisms neiesakņojās – Norvēģija un Austrija). PSRS autoritāte kara laikā pasaulē bija augusi, tādēļ Baltijas valstu jautājums īpaši netika apspriests un neviena Rietumu lielvalsts atklāti par Baltijas pašnoteikšanos tiesībām neiestājas.
44-45.g. laikā Latvijas teritoriju atkal ieņēma padomju karaspēks, atgriezās LPSR valdība un Kompartijas vadība. Jau 44.g. no Latvijas teritorijas atdalīja Abrenes apriņķa lielāko daļu un administratīvi iekļāva Krievijas sastāvā. Formāli to Krievijai atdeva pati LPSR valdība. Abreni pārdēvēja par Pitalovu. Arī Igaunija zaudēja teritorijas pie austrumu robežas (44.g.augusta dokumenti, 46.g.maija dokumenti – masveida kolektivizācija).
13.oktobrī padomju karaspēks ienāca Rīgā, nopietna kauja par to nebija. Vācu armijas grupa „Nord” tika ieslēpta Kurzemē un pārdēvēta par „Kurland” – apgāde notika pa jūru. Ieņemtajos apgabalos notika iesaukšana Sarkanajā armijā (ap 57 000). Karam beidzoties, Kurzemē kapitulēja ap 200 000 cilvēku. Latvija tika atbrīvota no nacistu okupācijas, bet atkārtoti nokļuva zem padomju režīma.…
