Inovatīvo stratēģiju būtība
Runājot par stratēģiju dzīvē, to var paskaidrot sekojoši- tas ir detāls vispusīgs darbību komplekss, plāns noteikto mērķu sasniegšanai, uzņēmuma dzīvotspējas un varenības nostiprināšanai.1 Pareizas stratēģijas izvēle ir panākumu garants kā uzņēmuma darbībai kopumā, tā investīciju jomā.
Inovāciju stratēģija māka apsvērt un izvēlēties pareizos „šaha" gājienus, atrast vispiemērotākos ilglaicīgos mērķus. Stratēģija ir nākotnes problēmu risināšanas māka. Plānošana turklāt var būt esošā perioda (operatīvā) vai taktiskā plānošana.
Inovāciju stratēģija paredz tikai zinātniski tehnisko problēmu attīstību, jaunievedumu ieviešanu un apgūšanu visas uzņēmuma attīstības kontekstā. Jauno produktu vai tehnoloģiju ieviešanas stratēģija nosaka kas, kad un kā jāievieš uzņēmumā, kādā zinātniski tehniskā un ekonomiskā līmenī to veikt un ar kādiem nosacījumiem. Svarīgi, lai inovatīvie pasākumi nebūtu izolēti, „neizkristu" no uzņēmuma kopējās stratēģijas.…
Inovatīvo stratēģiju būtība Runājot par stratēģiju dzīvē, to var paskaidrot sekojoši- tas ir detāls vispusīgs darbību komplekss, plāns noteikto mērķu sasniegšanai, uzņēmuma dzīvotspējas un varenības nostiprināšanai. Pareizas stratēģijas izvēle ir panākumu garants kā uzņēmuma darbībai kopumā, tā investīciju jomā. Inovāciju stratēģija māka apsvērt un izvēlēties pareizos „šaha" gājienus, atrast vispiemērotākos ilglaicīgos mērķus. Stratēģija ir nākotnes problēmu risināšanas māka. Plānošana turklāt var būt esošā perioda (operatīvā) vai taktiskā plānošana. Inovāciju stratēģija paredz tikai zinātniski tehnisko problēmu attīstību, jaunievedumu ieviešanu un apgūšanu visas uzņēmuma attīstības kontekstā. Jauno produktu vai tehnoloģiju ieviešanas stratēģija nosaka kas, kad un kā jāievieš uzņēmumā, kādā zinātniski tehniskā un ekonomiskā līmenī to veikt un ar kādiem nosacījumiem. Svarīgi, lai inovatīvie pasākumi nebūtu izolēti, „neizkristu" no uzņēmuma kopējās stratēģijas. Stratēģiskā inovāciju plānošana izvirza divus galvenos mērķus : Pirmais - resursu efektīva sadale un izmantošana jeb tā sauktā „iekšējā stratēģija". Te tiek plānota visizdevīgākā iekšējo ierobežoto resursu - kapitāla, personāla, tehnoloģiju - inovatīvā pilnveidošana. Turklāt tiek paredzēta jaunu nozaru atvēršana un veco neperspektīvo nozaru slēgšana, daudzsološu perspektīvo pasākumu „portfeļa” veidošana. Otrais - adaptācija (pielāgošanās) ārējai videi, kas paredz ārējo faktoru efektīvāku izmantošanu, tādu kā ekonomiskā un politiskā vide, demogrāfiskā situācija valstī vai darbības apvidū, tehnisko līdzekļu iespējas. Stratēģijas izstrāde sākas ar uzņēmuma (organizācijas) kopējo mērķu formulēšanu, tiem jābūt skaidriem un saprotamiem.
