Interese par cilvēku kā dvēseles un miesas vienotību, par ķermeni un tā lomu garīgajā un praktiskajā dzīvē ir bijusi patstāvīga un savdabīga vieta un nozīme kultūras attīstības procesā. To, ka tā tiešām ir, var uzskatāmi redzēt gan mākslā, zinātnē, gan dažādās reliģiskajās mācībās, filozofiskās domas evolūcijā. Dažādās kultūrās dažādos laikmetos un filozofiskajās skolās ir veidojušies dažādi interpretācijas veidi par šo tēmu. Tomēr cilvēks ir tikai apkārtējās vides maza sastāvdaļa, kas ir simbiozē ar apkārtējo pasauli. Apkārtējā pasaules vide ir lielā mērā galvenais faktors, kas nosaka cilvēka identitātes faktoru. Pašā indivīda identitātes pamatā ir tā nacionālās jeb senču identitātes apziņas faktors. Latvietim tā ir savas latvietības identitātes apziņa. Cik tā katram spēcīga, tā jau ir katra paša izvēle. Diemžēl pēdējos divdesmit gados, kopš neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas ir vērojama negatīva tendence, ka aizvien mazāk latviešu sevi identificē kā latviešus, nemaz jau nerunājot par raibo Latvijas pilsoņu sabiedrību. …
