Ikvienam cilvēkam ir sava atmiņa, viņa individuālā atmiņa. Tās sociāli funkcionē, lai konstruētu tieši to pagātnes variantu, kas dara skaidrāku un saprotamāku tagadni. Cilvēka atminja sargaa vēsturi. Atmiņa savieno cilvēka pagātni, tagadni un nākotni, jo, ja cilvēkam nebūtu atmiņas, katru rītu pieceļoties viņam būtu jāmācās staigāt, runāt, ēst, utt.