Manuprāt, jebkurš, kurš pirmo reizi ir gatavs runāt auditorijas priekšā, izjūt gan tā saucamo “lampu drudzi”, gan bailes. Mūsdienu pasaulē ir nepieciešami cilvēki, kas spēj bez bailēm, bez jebkāda uztraukuma, pārliecinoši un brīvi uzstāties un runāt publikas priekšā. Piemēram, ja runātājs darba intervijā, kur pretendē uz sekretāra darbu, spēj pārliecinoši, droši runāt gan par sevi, gan par to, kāpēc ‘viņš vēlas iegūt tieši šo darbu, darba devējs novērtēs to, ka darba ņēmējs ir stabils savās domās un uzskatos, drošs par sevi, pārliecināts par to, ko vēlas iegūt. Ja viņš nepamanīs uztraukumu, tad pilnīgi droši ir tas, ka darba devējs šo personu pieņems norādītajā darbā.
Ļoti svarīgi ir runu sadalīt pa iedalījumiem. Kā jau zināms tie ir ievads, iztirzājums un nobeigums. No sākuma ir ievads, kurā īsi ievadāt, par ko varētu būt runa, iztirzājumā kurā ir iespēja paplašināti paust savus viedokļus un uzskatus, kā arīz dažādus faktus, un nobegumā īsi un konkrētiapgalvot to, ko secina vai arī to, kas ir svarīgākais no visa izrietošā teksta, kā arī piesaistīt klausītāju uzmanību.…
