| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Vārda un rīcības brīvības vēsture | 4 |
| 2. | Vārda brīvība tiesību aktos | 5 |
| 3. | Rīcības brīvība tiesību aktos | 7 |
| 4. | Policijas darbinieka rīcības brīvība | 9 |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantotā literatūra | 11 |
Secinājumi
Pēc izvirzīto uzdevumu izpildes autors secināja, ka vārda un uzskatu brīvība ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatelementiem, un tās ierobežošana iespējama tikai galējos izņēmuma gadījumos. Sabiedrībā ir jārespektē dažādi viedokļi, arī tādi, kas ir pretrunā ar vairākuma uzskatiem.
Rīcības brīvība ir spēja izmantot savas tiesības, kas lielā mērā ir saistīta ar pulcēšanās brīvību. Pulcēšanās ir personu sanākšanu kopā kādam noteiktam mērķim, lai realizētu savas tiesības paužot savus uzskatus ar līdzīgi domājošajiem.
Tā kā policijas darbinieks ir pakļauts likumiem viņa vārda brīvība un rīcības brīvība nav pilnīgi brīva.
Šo tiesību ierobežojumi pieļaujami tikai tādos gadījumos, kas noteikti ar likumu un ir nepieciešami, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses, kā arī, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.
…
Vārda un rīcības brīvību paredz Latvijas Republikas Satversme, Eiropas Savienības pamattiesību harta, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Plašākā nozīmē vārda brīvību saprot kā tiesības brīvi un publiski paust viedokli vai ierosināt kādu darbību. Vārda brīvība sevī iekļauj cenzūras aizliegumu. Jēdziens rīcības brīvība, kas ir loti cieši saistīts arī ar vārda brīvību- ietver sevī spēju brīvi rīkoties ar savām tiesībām, kas saistīta ar pulcēšanās, pārvietošanās brīvību, dzīvesvietas izvēles brīvību, tiesības piedalīties kultūras dzīvē un citām tiesībām. Nevienu no šīm tiesībām nedrīkst pakļaut jebkādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības
