Jaunībā zaudējusi redzi, kas ir ļoti ietekmējis turpmāko viņas dzīvi. Kaut gan meitene ir akla, viņa spēj ieraudzīt to ko citi neredz.
Eduks par Tāsīti saka:
„Viņas mati, tāpat kā agrāk, bija gaiši ar vieglu zeltainumu. Vēl kuplāki nekā agrāk. Kad viņa runāja un stāstīja, visa viņas seja runāja un stāstīja līdzi. Vaigi zem acīm reizēm it kā pacēlās, kad bija kaut kas priecīgs sakāms vai domājams. Skumīgā brīdī tie ievilkās sevī un apsedzās ar tādu kā saules rietu. Viņas uzacis bija tumšākas nekā mati un tās it kā bija un runāja acu vietā, ko Tasīte turēja pievērtas. Runājot viņas uzacis krita un cēlās, savilkās un atlaidās brīvi. Deguna galiņš bija mazliet ziņkārīgi pacelts uz augšu, bet nāsis vienmēr palika mierīgas. Ap muti bieži vien satrīsēja tāda kā neredzama sāpe, bet tā aizgāja drīzi, un viņas mute visbiežāk smaidīja, bet bez lūpu atvēršanās. Labajā vaigā bija maza bedrīte, kas laistīja kā kāda dejotāja. Arī tad, kad Tāsīte klusēja. Viņas zods bija apaļš un mierīgs. Augumā Tāsīte nebija ne maza, ne arī liela vai smaga. Tā uz slaido pusi.”
…
