Kad nomirst cilvēks, tad, pēc tradīcijas, dzīvie pastāsta kādu stāstu par aizgājušā dzīvi, un tas saucas – dzīves svinēšana. Noras Ikstenas romānā dzīves svinēšana notiek ap nelaiķi Eleonoru, Helēnas māti, kuras nāve liek sabraukt kopā septiņiem savstarpēji nepazīstamiem cilvēkiem (vāķētājiem). Viņi kļūst par dzīves svinētājiem, atsaucot atmiņā un klāstot pārējiem bēriniekiem par Eleonoras nozīmi viņu dzīvē.
Mātei ar meitu bija izveidojušās ļoti sarežģītas attiecības. Eleonora, aizbildinoties ar bērnam nepiemērotiem apstākļiem, bija atdevusi Helēnu gluži maziņu audzināšanā citiem cilvēkiem. Viņa arī meitai nestāstīja ne par pagātni, ne par bērna tēvu. Eleonora nekad Helēnu nesauca par meitu un otrādi.…
