Definīcijas ģeogrāfijā

Unitāra valsts – valsts, kuru veido teritoriālas vienības bez pašnoteikšanās tiesībām vai arī kuras sastāvā nav atsevišķu pašpārvaldes vienību.

Federatīva valsts – valsts, kurā ir politiski patstāvīgas teritoriālās vienības (štati, zemes, kantoni, provinces) ar zināmām pašnoteikšanās tiesībām.

Demogrāfija – zinātne par iedzīvotāju skaitu un sastāvu, to izmaiņu cēloņiem.

„Demogrāfiskais sprādziens” – strauja dzimstības un iedzīvotāju dabiskā pieauguma palielināšanās dažādu sociālu (veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma uzlabošanās) un ekonomisku (iedzīvotāju materiālās labklājības līmeņa celšanās) apstākļu dēļ.

Depopulācija – valsts iedzīvotāju skaita absolūta samazināšanās.

Dzimstības koeficients – skaitlis, kurš raksturo gadā piedzimušo bērnu skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem.

Mirstības koeficients – skaitlis, kurš raksturo gadā mirušo iedzīvotāju skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem.

Dabiskais pieaugums (ataudze) – starpība starp gada laikā piedzimušo un mirušo iedzīvotāju skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem. To izsaka promilēs.

Fertilais koeficients – rāda, cik bērnu vidēji ir vienai sievietei produktīvajā vecumā (no15 – 49 gadiem).

Demogrāfiskā politika – sociāli ekonomisku pasākumu sistēma, kuras mērķis ir panākt vēlamu demogrāfisko procesu attīstības tendenci.

Migrācija – iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu valsti.

Emigrācija – piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no savas valsts.

Reemigrācija – bijušo emigrantu (izbraucēju) atgriešanās atpakaļ dzimtenē. Reemigrācija notiek politisku (bijušo kolonistu, politisku bēgļu vai deportēto personu repatriācija) vai ekonomisku (darba migrantu atgriešanās) pārmaiņu dēļ.

Bēgļi – personas, kas pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģiskās piederības vai tautības dēļ, piederības dēļ sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ.

Deportācija – pamatiedzīvotāju izsūtīšana un iebraucēju izraidīšana no valsts.

Darbspējīgie iedzīvotāji – visi iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – dažādās sfērās nodarbinātie darbspējīgie iedzīvotāji.

Cilvēku rases – ir noteiktā teritorijā vēsturiski ir izveidojušās cilvēku kopas, kurām ir līdzīgas fiziskās pazīmes. Šīs pazīmes veidojušās pakāpeniski, piemērojoties apdzīvotās teritorijas dabas apstākļiem.

Etnoss – bioloģiski sociāla cilvēku kopa, kas izveidojusies ilgstošas vēsturiskās attīstības rezultātā noteiktā dabas vidē un kuru vieno kopēja kultūra, valoda, mentalitāte, vienādas antropoloģiskas īpatnības.

Tauta – uz etnosa pamata vēsturiski izveidojies noteiktas valsts iedzīvotāju kopums.

Nācija – uz vienas vai vairāku tautu pamata izveidojusies cilvēku sabiedrība, kuru vieno vēsturiskās attīstības, valodas, kultūras, saimnieciskās un politiskās dzīves kopība.

Urbanizācija – straujš pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugums, pilsētu skaita, robežu un funkciju paplašināšanās, rūpniecībai koncentrējoties lielās pilsētās.

Aglomerācija – pilsētkopa ar saplūstošu apbūvi, vienotu satiksmes ceļu tīklu un ciešiem savstarpējiem sakariem. Aglomerācijām var būt viens organizējošs centrs – monocentriska aglomerācija – vai vairāki – policentriska aglomerācija.

…