Personiskā telpa ir distance starp cilvēkiem. Ikvienam cilvēkam ir sava komforta zona, kurā viņš ielaiž tikai tuvos, Lai iekļūtu kāda komforta zonā ir jāieviš uzticība. Savā personīgajā telpā mēs ielaižam cilvēkus sev vismīļākos un vistuvākos, vai tā būtu mūsu ģimenes pārstāvji, tuvākie vai labākie draugi. Protams mēdzbūt gadījumi kad negaidīti kāds ielaužas mūsu personiskajā telpā, cilvēks jūtas nedrošs, neērti, neaizsargāts, un tieši šāda rezultāta gadījumā cilvēks ar šo „uzbrucēju” pārsvarā atsakās no kādām turpmākām komunikācijas iespējām.
Monohroniskais un polihroniskais laiks apzīmē katra indivīda laika plānošanas modeli. Monohroniskas laika izjūtas cilvēki vienā laikā dara vienu darbu, katram darbam atvēlot noteiktu laika posmu. Monohroniskās kultūrās laiks ir ļoti praktisks, tiek lietots kā darbarīks lai strukturētu dienu. …
