Itālija- diktatūra
1919.gadā izveidojās fašistu partija, kurai pievienojās arī nākotnes diktators Musolīnī. Sākotnēji partijai nebija daudz atbalstītāju, tomēr 20. gadu beigās tās spēki bija ievērojami pieauguši. Viņus atbalstīja rūpnieki, zemes īpašnieki, nacionālisti bijušie karavīri, vidusšķira un neapmierinātā jaunatne. 1922.gadā Musolīnī organizēja militāru, fašistu gājienu uz Romu, kad galvaspilsēta bija ielenkta, karalis aicināja Musolīnī izveidot valdību.
Pēc 4 gadiem 1926.gadā Musolinī bija nodibinājis savu diktatūru, viņš uzsāka represijas pret opozīcijas partijām, cenzēja presi un aizliedza brīvās vēlēšanas.
Musolīnī bija daudzu cilvēku elks, un ne velti, jo kādā ziņā viņa režīms bija labvēlīgs Itālijai. Musolīnī veiktās izmaiņas:
Likums par arodbiedrību un darba devēju organizēšanos korporācijās. ( Tās bija paredzētas, lai nokārtotu algas un darba apstākļi)
Streiki un masveida atlaišanas no darba bija aizliegti.
Skolās ieviesa obligāto reliģijas mācību.
1938. gadā likvidēja parlamentu, un tā vietā izveidoja valdošo orgānu, kas pārstāvēja fašistus un šīs korporācijas. Patieso varu saglabāja Musolīnī.
