Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.gs. nogalē kā pretreakcija Apgaismības laikmeta sociālajām, politiskajām un estētiskajām normām. Romantisma māksla un literatūra kā estētiskās pieredzes avotu uzsvēra spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu (bailes, godbijība, apbrīna u.tml.), kas rodas, aptverot dabas diženumu un varenību. Romantismam bija raksturīga arī interese par tautas mākslu, mūziku, folkloru, valodu, tradīcijām, kā arī iedziļināšanās viduslaiku kultūrā.
Romantisms - atšķirībā no racionalitāti uzsverošās Apgaismības kustības - sludināja iztēles un emocionalitātes prioritāti, intuīcijas nozīmi izziņas procesā.
Aizsācies 18.gs. nogalē un 19.gs. sākumā, rietumos literatūrā un mākslā romantisma laikmets ilga līdz aptuveni 19.gs. vidum un otrajai pusei, kad literatūrā sāka dominēt reālisms, bet mākslā - impresionisms un vēlāk arī citi modernisma virzieni. Savukārt mūzikā romantisms bija noteicošais virziens līdz pat 20.gs. sākumam.…
