Mana uzmanība ir ļoti saistīta manām interesēm un garastāvokli jeb psihisko stāvokli. Ir dienas, kad manas koncentrēšanās spējas ir ļoti minimālas – esmu izklaidīga. Piemēram, ja nejūtos izgulējusies un , ja kāda mācību stundas tēma, tajā brīdī liekas ļoti neinteresanta, pieķeru sevi sapņojam. Kad esmu konstatējusi savu neuzmanību, es domās saku sev: „Man jābūt uzmanīgai un es piespiedīšu sevi būt uzmanīgai, neraugoties ne uz ko!” Kad esmu sev to pateikusi un arī pieņēmusi par saprotamu, tad mana uzmanība kļūst tīša, protams, tas nenākas viegli, jo ir ļoti grūti sev iestāstīt to, ka jebkura mācību stunda, grāmata ir interesanta un nepieciešama. Taču savas ziņkārības dēļ, proti, man gribas zināt visu par visu, es saņemos un klausos, jāatzīst, ka biznesa pamatos nekāda sevis piespiešana nepalīdz, jo šis mācību priekšmets mani neinteresē kā mācību stunda, manu uzmanību daudz vairāk piesaista radošs darbs. Ļoti svarīga, manuprāt, ir arī darba vietas atmosfēra. Esmu ievērojusi, ka atrodoties savā istabā, kurā ir dators, grāmatas, žurnāli, pamācīties nespēju, jo vienmēr ir vēlme paskatīties, kas jauns internetā vai jaunākajā laikrakstā. Atceros pirmās klases, kad man bija izveidojies paradums, atnākot mājās no skolas, uzreiz ķerties klāt mācību grāmatām.…
