Krievijā sāka formēties pretpadomju centri, kuri atradās ārzemju vēstniecībās (ASV, Lielbritānija, Francija). Tirgošana ārzemēs kļuva par valsts monopolu Krievijā.
Antantes valstīm izdevās nogāzt Padomju varu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā 1919. gadā, tomēr strādnieki sākā cīņas pret imperiālismu un atbalstīja Krievijas politiku visā pasaulē. Rietumu valstis tajā pašā laikā bija spiestas atjaunot tirdzniecības saites ar Krieviju.
Drīz, 1920. gadā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā bija atjaunota padomju vara. Atbalstu padomju Krievija saņēma no Lielbritānijas puses, kur strādnieki organizēja masveidīgu kustību ar lozungu «Rokas nost no Krievijas», Azerbaidžana un Armēnijas. 1921. gadā tika nogāzta mazinieku valdība Grūzijā. ASV un Lielbritānijas karaspēki bija spiesti pamest Austrumu teritorijas.
Līdz ar to pilsoņu karš Krievijā beidzās ar strādnieku uzvaru un arī agresīvā ārējā politika vairāk nebija aktuāla, jo padomju Krievija tika starptautski atzīta un varēja attīstīt strarptautiskās attiecības un sadarbību miera ceļā.
…
