Saistību tiesības. Tiesiski darījumi.
- Saistību tiesību jēdzienam ir divējāda nozīme:
o Objektīvā puse - saistību tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē saistību tiesību rašanos, izpildi, izbeigšanos un sekas. Nosaka ko drīkst, ko nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki, nosaka kā risināt strīdus. Šajā nozīmē tās ir objektīvās tiesības, kas atspoguļotas Civillikumā;
o Subjektīvā puse - tā kā saistību tiesības rodas uz darījumu pamata, tad katrā konkrētā gadījumā tām piemīt subjektīvā puse un šajā nozīmē tās var uzskatīt par subjektīvajām tiesībām, jo ne jau visu ir iespējams aprakstīt ar likumu un pastāvot brīvas gribas principam, kas dod iespēju pusēm savstarpēji vienoties. Pušu vienošanās raksturs ir subjektīvs.
- Saistības kā pozitīvi vērtējama parādība izpaužas kā līgumi un citi darījumi;
- Saistības kā negatīvi vērtējama parādība izpaužas tiesību pārkāpumos, jeb deliktos, kā rezultātā rodas pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas iestājušies pušu negatīvas darbības rezultātā, neatkarīgi no tā vai pušu starpā ir bijis līgums, vai nē.
- Definīcija: (1401.) Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
- Kreditors - tas, kam ir prasījuma tiesības;
- Parādnieks - tas pret ko tiek vērstas prasījuma tiesības. Saistība izpildīt uzlikto pienākumu.
- Saistību tiesību rašanās pamati:
o Tiesisks darījums;
o Neatļauta darbība - piemēram - izdauzīts logs, goda, cieņas aizskārums, citu personu tiesību aizskārums, kā rezultātā vainīgais ir parādnieks un tam ir jāatlīdzina zaudējumi;
o Likums - piemēram - likumiskie procenti, kas ir jāmaksā parādniekam, ja vien tie nav atrunāti līgumā.
- Tiesisks darījums (1403.) ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
- Tiesisks darījums saskaņā ar CL 1403. ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisko attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
- Tiesisks darījums ir atļautā kārtā veikts darījums, tas nozīmē likumisks (tiesiskā likumība) un tam ir vismaz vienas personas gribas izteikums.
- Tiesisko darījumu veido vismaz viens gribas izteikums, kura izdarīšanas rezultātā iestājas izteikuma izdarītāja gribētās, tiesību normās paredzētās sekas.
- Vairums tiesisko darījumu, it sevišķi visizplatītākie - līgumi, sastāv no vairāku personu izdarītiem gribas izteikumiem.
- Tiesiskā darījuma elementi(1404.)…
Saistību tiesības. Tiesiski darījumi. - Saistību tiesību jēdzienam ir divējāda nozīme: o Objektīvā puse - saistību tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē saistību tiesību rašanos, izpildi, izbeigšanos un sekas. Nosaka ko drīkst, ko nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki, nosaka kā risināt strīdus. Šajā nozīmē tās ir objektīvās tiesības, kas atspoguļotas Civillikumā; o Subjektīvā puse - tā kā saistību tiesības rodas uz darījumu pamata, tad katrā konkrētā gadījumā tām piemīt subjektīvā puse un šajā nozīmē tās var uzskatīt par subjektīvajām tiesībām, jo ne jau visu ir iespējams aprakstīt ar likumu un pastāvot brīvas gribas principam, kas dod iespēju pusēm savstarpēji vienoties. Pušu vienošanās raksturs ir subjektīvs. - Saistības kā pozitīvi vērtējama parādība izpaužas kā līgumi un citi darījumi; - Saistības kā negatīvi vērtējama parādība izpaužas tiesību pārkāpumos, jeb deliktos, kā rezultātā rodas pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas iestājušies pušu negatīvas darbības rezultātā, neatkarīgi no tā vai pušu starpā ir bijis līgums, vai nē. - Definīcija: (1401.) Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. - Kreditors - tas, kam ir prasījuma tiesības; - Parādnieks - tas pret ko tiek vērstas prasījuma tiesības. Saistība izpildīt uzlikto pienākumu. - Saistību tiesību rašanās pamati: o Tiesisks darījums; o Neatļauta darbība - piemēram - izdauzīts logs, goda, cieņas aizskārums, citu personu tiesību aizskārums, kā rezultātā
