Jau pats ērces raksturojums – zirnekļveidīgs parazīts, kas barojas no zīdītāju asinīm, īpašas simpātijas pret šo kukaini nerada. Taču zinot, cik ļaunu slimību tā spēj nodot cilvēkam, sastapties ar šo asinssūcēju nepavisam negribas. Tomēr Latvijā un arī citviet Centrāleiropā no tā izvairīties ir grūti. Baltijas valstis turklāt ir paaugstināta ērču encefalīta inficēšanās riska vieta. Vislielākā iespēja Latvijā sastapties ar ērci ir jauktu koku mežos un krūmājos, tomēr paradoksālā kārtā zināmi daudzi gadījumi, kad ērce cilvēkam ir piesūkusies pilsētu parkos, mājas dārzā vai pat vispār neizejot ārpus mājas – ērce ir ienesta ar pļavas puķu pušķi.
Cilvēks ar ērču encefalītu var saslimt arī dzerot inficētu kazas, retāk govs pienu. Ārpus Latvijas mēs neesam pasargāti no inficētām ērcēm, jo īpaši, dodoties uz tādām tūristu iecienītām vietām kā Ālandu salām Somijā, Austrijas Alpiem vai tepat uz Sāremā salu Igaunijā. Patiesais slimnieku skaits nav zināms, jo liela daļa pacientu ērču encefalītu pārslimo subklīniski un var palikt nediagnosticēti.
Ērču encefalīts ir viena no tām infekciju slimībām Latvijā, kuras aktualitāte no sabiedrības viedokļa, nozīmīgums no indivīda viedokļa gadu desmitiem paliek nemainīgs. Ērču encefalīts ir vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura galvenokārt skar cilvēka centrālo nervu sistēmu. Centrālās nervu sistēmas bojājums katrā konkrētā gadījumā var izpausties dažādi no vidēji smagas gaitas meningīta līdz ļoti smagiem meningoencefalīta gadījumiem.
Mērķis: Iepazīties un pētīt saslimšanas, ārstēšanas un profilakses iespējas ērču izraisītajām slimībām.…
