Politiskā līdzdalība ir darbīga piedalīšanās politikā, izsakot savus priekšlikumus vai pretenzijas attiecībā uz politisku institūtu darbību, piedaloties politsko organizāciju darbā, dažādos politiskos pasākumos, piemēram, demonstrācijās, mītiņos, vai kā citādi ietekmējot politiku.
Politiskā līdzdalība vienmēr ir brīvprātīga, un par dalībnieku var kļut ikviens. Ja līdzdalība cilvēkam ir liegta, piemēram, Latvijas situācijā, viņš nav pilsonis un nevar piedalīties vēlēšanās, viņš nevar būt pilnvērtīgs sistēmas loceklis. Bet principā, demokrātijas apstākļos dalība sabiedriskajos procesos nav liegta nevienam iedzīvotājam, un šī līdzdalība notiek labprātīgi, atšķirībā no totalitārā un autoritārā režīma. Totalitārajā režīmā līdzdalība tiek kontrolēta “no augšas” , vai arī piesaista ar balvām un sodiem, savukārt, autoritārajā režīmā tiek radīta tikai līdzdalības ilūzija. Taču pilsoņu līdzdalība var diezgan būtiski ietemēt valstī notiekošus procesus. Sabiedrības ieteikumi valdošajām institūcijām palīdz valdībai izvirzīt tādus mērķus, kas maksimāli atbilst iedzīvotāju interesēm. Ja Padomju periodā ar politikas veidošanu nodarbojās valdība un valsts institucijas, tad tagad, pēc neatkarības atgūšanas, ir reālas iespējas kļut par aktīvu politiskās dzīves līdzdalībnieku, tas ir lielā mērā atkarīgs no paša cilvēka. Latvijā sabiedrības tiesībām līdzdarboties ir radīts likumīgais pamats, cilvēkiem ir iespēja iegūt informāciju gan par valdībā, gan par pašvaldībās noteikošajiem procesiem.…
