Demokrātiskie procesi ir attīstījušies daudzu gadsimtu gaitā, līdz ar to, tas nozīmē, ka ir notikušas būtiskas pārmaiņas demokrātiskajās teorijās. Demokrātijā ir notikušās divas būtiskas demokrātiskās transformācijas:
Pirmā no tām bija antīkajā Grieķijā un Romā piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras un otrā lielākas demokrātijas transformācija sākās renesanses laikā. Abos gadījumos demokrātiskās un republikas idejas atrašanās vieta bija pilsētvalsts. Abos gadījumos tautas pārvalde izpaudās kā impērijas vai oligarhijas valdīšanā.
Tomēr otrā transformācija, kuras pēcteči mēs esam, uzsāka pakāpenisku demokrātijas ideju maiņu no vēsturiskās atrašanās vietas pilsētvalstī uz plašāku nācijas, valsts un nacionālās valsts sfēru. Tas nozīmē, ka Renesanses laiks uzsāka pārmaiņas politiskajā aspektā par to, ka pilsētvalsts nav vienīgais iespējamais demokrātiskas valsts pārvaldes veids. Tieši 19. gadsimtā šī otrā transformācija piedzīvoja otru attīstības vilni, kas nozīmēja to, ka jau 20. gadsimtā tika lauzts pieņēmums par to, ka ideāla valsts pārvalde ir iespējama tikai mazās valstīs. Par galveno tendenci kļuva lielvalstu veidošanās, kas ieviesa būtiskas pārmaiņas visā pasaules vēsturē, līdz ar to, demokrātija piedzīvoja jaunu teoriju izvirzīšanu un īstenošanu pasaules politikā, bieži vien senākās demokrātijas teorijas padarot nerealizējamas mūsdienu demokrātiskajās lielvalstīs.…
