NAV NEKĀDS BRĪNUMS
Kāda tur noslēpta audēja
Sēd mana bērza galiņā?
Cauru dienu tā nevar stāt
Gargarus vedienus sķetināt;
Tikko vēl aizvēra cilpiņas retas,
Nu jau ar mezgliņš pie mezgliņa metas,
Un jau pret vakaru modrīgā spēja
Smalksmalkus plīvurus šūpoti vējā.
Nav nekāds brīnums, ka rīt no rīta,
Ceļas mans bērzs zaļmirdzošā zīdā
Jo no baltā tāšu krekliņa
Tik vēl viena vīlīte redzama,-
Nav nekāds brīnums!
Šis dzejolis ir par darbu. Izlasot šo dzejoli var saprast, ka ja strādā cītīgi tad darbs labi veiksies. Man liekas, ka darbu jāveic kārtīgi nevis ātri. Ja darbu veic ātri tad bieži tas neiznāk labs, jo tad steidzies un kaut kas var noiet greizi un vajadzēs sākt darbu no jauna. Dzejolī stāsta, ka audējai ļoti ātri uzāda krekliņu bērzam. Man liekas tas ir tādēļ ka audēja ir čakla un atbildīga. Šīs īpašības ir labas ne tikai dzejā bet arī dzīvē. Ja cilvēks pilda darbu kārtīgi un labi, tad šis cilvēks pelna labus nopelnus un viņam var uzticēties. Man škiet, ja cilvēks ir darbu mīlošs tad viņš tevi nekad nepievils un izdarīs savu darbu godam! Jādara darbu nevis pienākuma dēļ, bet sevis dēl, lai cilvēki redzot tavu darbu redzētu tevi un tavas labās īpašības.
…
