Protams autora darbi nav iedomājami bez spārnotām frāzēm – „reljefāks raksturs”, „no romāna izlidojusi asprātīga epizode”, „daudz šķēpu tiek lauzts”. Šī ir tikai neliela daļa no Arno Jundzes ekspresijām. Galvenais, kas priecē, rakstos nav izmantoti banāli un novazāti teksti, frāzes ir pat ļoti veiksmīgas un neordināras.
Kopumā žurnālista raksti un pārdomas par kultūras aktualitātēm tiek pamatoti argumentētas, ir jūtama autora pārliecība par savu viedokli. Rakstus, it kā vienkāršās valodas dēļ, ir viegli uztvert, tomēr dažkārt pārnestās nozīmes patieso jēgu nevar izsaprast, vismaz bez priekšzināšanām. Raksti viennozīmīgi nav garlaicīgi un vienmuļi, lasot tos nav vēlme vienkārši pārskriet pa diognāli, bet uzzināt, ko tad viņš par to visu domā.
Manuprāt, šis žurnālists ar savu it kā vienkāršo, bet reizē interesanto rakstīšanas stilu, brīvu viedokļu paušanu, dod zaļo gaismu arī cilvēkam parastajam. Ar to es domāju, ka kultūra ir ne tikai pārgudru intelektuāļu patēriņa prece, bet arī vienkāršiem cilvēkiem izprotama un saistoša sfēra. Arno Jundze ir kā sabiedrības rupors, kas skaidrā un visiem saprotamā valodā pasaka to, kas kultūrļaudīm rūp, kas nogājis greizi un pārmaiņas pēc izdevies.
…
