Amonjaks ir bezkrāsaina gāze ar asu, ožamajam spirtam vai dažiem mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļiem raksturīgo smaku. Amonjaks vidē ir sastopams gaisā, ūdenī un augsnē, nodrošinot augiem un dzīvniekiem nepieciešamo slāpekļa daudzumu. Amonijs ir zīdītāju vielmaiņas jeb metabolisma sastāvdaļa un apkārtējā vidē nonāk no mēslu, mirušu augu un dzīvnieku sadalīšanās procesiem. Intensīva mājdzīvnieku audzēšana arī var ievērojami paaugstināt amonija līmeni apkārtējā vidē. Arī atkritumu izgāztuvju tuvumā iespējama paaugstināta amonija koncentrācija – gan gaisā, gan apkārtesošajā augsnē vai ūdenī. Cilvēka darbības rezultātā radies amonija daudzums ir neliels, salīdzinot ar dabas radīto daudzumu. Apmēram 80 % no cilvēku ražotā amonija tiek izmantoti kā minerālmēsli, pie tam trešā daļa – tīra amonjaka veidā. Amonjaka gāzi izmanto saldēšanai, kā arī ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā.
Amonjaks vidē ilgi nesaglabājas, tas dabīgi reciklējas, turklāt augi un dzīvnieki viegli un ātri uzņem amonjaku, līdz ar to tā līmenis strauji samazinās dažu dienu laikā. Gaisā amonjaks tomēr var saglabāties apmēram nedēļu. Parasti gaisā tas ir sastopams ļoti nelielos daudzumos - 1-5 ppb (vielas masas koncentrācija - 1ppb ir 1 biljonā daļa grama). …
