-
Mediju socioloģija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Mediji | 4 |
| 1.1. | Mediju vēsture | 4 |
| 1.2. | Mēdiju veidi | 5 |
| 1.2.1. | Preses izdevumi | 5 |
| 1.2.2. | Televīzija | 5 |
| 1.2.3. | Radio | 6 |
| 1.2.4. | Internets | 6 |
| 2. | Mediju socioloģija | 7 |
| 2.1. | Mediju sociologi un viņu pētījumi | 7 |
| 2.2. | „Informatīvās sabiedrības” teorija | 9 |
| 2.3. | Mediju pētīšanas shēma | 9 |
| 2.4. | Monitorings | 9 |
| 2.5. | Pētniecības metodes | 10 |
| 2.6. | Organizācijas, kuras pēta medijus | 11 |
| 3. | Mediju nākotne | 11 |
| Secinājumi | 13 |
Masu mediju pirmsākumi meklējami vel ilgu laiku pirms iespiešanas mašīnas izgudrošanas. Vel senajā Romā jaunākās un svarīgākās ziņas rakstīja uz māla plāksnītēm un nogādāja tuvākās pilsētās. Toreiz visu informāciju, visas kopijas nācās pārrakstīt ar roku, ar to nodarbojās atsevišķi apmācīti vergi. Nākamais lielais solis, mediju attīstībā, bija Gūtenberga izgudrojums, īpašā tehnika, ar kuru varēja iespiest dažādus rakstus. Šīs izgudrojums nesa būtiskas pārmaiņas Eiropas attīstībā. Sāka iespiest ne tikai reliģiska satura darbus, bet arī rokasgrāmatas, kalendārus, vārdnīcas, kartes, pat valūtas tabulas. Tas sekmēja zinātnes attīstību.
Nākamais solis bija radio izgudrojums, kas palīdzēja cilvēkiem dzirdēt ziņas nekavējoties, atrodoties daudzu metru attālumā no vietas, kur šo ziņu stāsta, tādā veidā ziņu piegāde kļuva ātrāka un arī nepatērēja tik daudz līdzekļu. Aiz radio izgudrošanas sekoja visiem tik mīļota televīzijas izgudrošana. Arī televīzija laika gaitā attīstās, ja pirmais televizors bija melnbalts un maza diametra, tad tagad televizori ir dažādām gaumēm, piemērām, platekrāna, pārnēsājamie. Pat tagad lielākā cilvēku daļa nemainīs ne pret ko laiku, kuru viņi pavada pie televizora, vērojot savu mīļāko raidījumu vai seriālu.
Pēdējais, bet ne pēc nozīmes, izgudrojums ir internets. Kurš laika gaitā spēj visātrāk reaģēt uz jaunumiem, ja televīzijā vismaz kādu stundu ir jānogaida, lai varētu pavēstīt par jaunumiem, nerunājot jau par preses izdevumiem, kuriem ir nepieciešama aptuveni pus diena, internetā ziņas izplatās dažu minūšu laikā. …
1910. gadā M. Vēbers metodoloģiski pamatoja preses socioloģijas vajadzību, tas gads arī tiek uzskatīts par tāda socioloģijas virziena, ka mēdiju socioloģijas pirmsākumiem. Vācu zinātnieks pierādīja, ka tik tiešām mēdijiem ir liela ietekme uz cilvēka dzīves veidošanu, uzskaitīja cilvēka prasības pret žurnālistiem, kādiem viņiem ir jābūt, kādām īpašībām ir jāpiemīt labam žurnālistam, kā arī kādas metodes izmanto žurnālisti savā darbā. Labiem žurnālistiem ir jābūt arī labiem sociologiem, lai pārzinātu cilvēka vēlēšanās un vajadzības. Ir jābūt labiem psihologiem, lai varētu saprast, kas slēpjas cilvēka zemapziņa, kas viņiem būs interesants, kas viņiem liksies nomācošs, vai otrādi liks rīkoties tādā pašā veidā. Masu mēdiji palīdz cilvēkam garīgi attīstīties, jo ļauj jebkurai informācijai izklīst pa visu pasauli, agrāk dažu dienu, tagad dažu minūšu laikā ar radio, avīžu, televīzijas un interneta palīdzību. Mēdiju socioloģija pēta televīziju, preses izdevumus, internetu, radio. Viņu nepieciešamību, piemērotību un, protams, arī vajadzību un skaitu.
