-
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse. Vainas formas
2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 2 |
| 2. | Vainas jēdziens | 3 |
| 3. | Neuzmanība. Tās veidi | 5 |
| 3.1 | Noziedzīga pašpaļāvība | 5 |
| 3.2 | Noziedzīga nevērība | 6 |
| 4. | Nodoms un tā veidi | 6 |
| 4.1 | Tiešs nodoms | 6 |
| 4.2 | Netiešs nodoms | 7 |
| 5. | Iepriekšējs nodoms un piepeši radies nodoms | 8 |
| 6. | Noziedzīga nodarījuma motīvs un mērķis | 10 |
| 7. | Kļūda un tās ietekme uz vainu | 13 |
| 8. | Secinājumi | 15 |
| 12. | Izmantotā literatūra | 18 |
Vainas formu noskaidrot ir nepieciešams, lai pareizi kvalificētu noziedzīgu nodarījumu. Vainas formas noteikšanai ir liela nozīme, lai varētu novērtēt sabiedriskās bīstamības pakāpi viena veida noziedzīgos nodarījumos.
Lai runātu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, ir jāsaprot, ka “noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst (noziedzīga pašpaļāvība), vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tās varēja paredzēt (noziedzīga nevērība)”KL.10.pants.
Krimināllikumā paredzēti divi neuzmanības veidi- noziedzīga pašpaļāvība (luxuria) un noziedzīga nevērība (negligentia), kuri viens no otra atšķirami gan pēc intelektuālā, gan pēc gribas momenta.
Neuzmanība kā vainas forma raksturīga galvenokārt noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar drošības tehnikas, darba vides, sanitārijas, ugunsdrošības, transporta drošības kustības, ekspluatācijas un citu noteikumu pārkāpšanu dažādās tautsaimniecības nozarēs, profesionālo pienākumu pildīšanā (dienesta nolaidība), kā arī nodarījumos pret personu (nonāvēšana aiz neuzmanības) un citos nodarījumos. Šo noziegumu galvenā pazīme ir smago seku iespējamība, ja tās nav, tad tiek runāts tikai par disciplinārās vai administratīvas atbildības iestāšanos.
2.1 Noziedzīga pašpaļāvība
Noziedzīgu pašpaļāvību (pārgalvību) raksturo šādas pazīmes:
Noziedzīga nodarījuma izdarītājs paredzējis savas darbības vai bezdarbības bīstamo seku iestāšanās iespēju- intelektuālais moments;
Noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir vieglprātīgi paļāvies, ka sekas varēs novērst-gribas moments.
Spriežot pēc intelektuālā momenta, noziedzīgai pašpaļāvībai ir zināma līdzība ar netiešu nodomu, atšķirība šeit jāmeklē apsvērumā, ka seku paredzēšana pašpaļāvības gadījumos izpaužas abstraktā veidā. …
Vaina ir ietverta noziedzīga nodarījuma formulējumā, kas norāda uz tās lielo nozīmi. Tā ir nodomu un neuzmanību apvienojošs jēdziens. Krimināltiesību teorija neatzīst objektīvo pieskaitāmību- kriminālatbildību bez vainas. Tātad vainas jēdziena izpratnē noteicoša loma ir sodāmības principam: sodīt var tikai to personu, kuras nodarījumā konstatēta vaina. Vienīgi tad, ja Krimināllikuma pantā vai panta daļā paredzētajā prettiesiskajā darbībā vai bezdarbībā ir konstatēta personas vaina tādā vai citādā vainas formā, ir pamats atzīt, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pastāvot pārējām noziedzīga nodarījuma pazīmēm. Ja vaina nav konstatēta, tad nav arī pamata personas saukšanai pie kriminālatbildības. Vainas jēdziena izpratni atvieglotu Krimināllikuma 8.pants: “(1) Par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kas to izdarījusi ar nodomu(tīši vai aiz neuzmanības). (2) Nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. (Latvijas Vēstnesis.-1998.9.07.). Šis pants iezīmē ļoti svarīgu vainas raksturojošu pazīmi kā “psihiskā attieksme”. Savu attieksmi persona parāda vēršoties pret tām sabiedriskajām interesēm, kuras tiek aizsargātas ar likumu(krimināllikumu). Izejot no šī apgalvojuma var saprast, kāpēc vainu uzskata par kriminālatbildības pamatu, jo tieši atkarībā no tā ar kādiem līdzekļiem un kādā veidā persona apdraud ar krimināllikumu aizstāvētās intereses, un vērtējot to kopumā ar viņas attieksmi pret izdarīto, var noteikt nozieguma bīstamības pakāpi. Tomēr vaina pilnīgi neatklāj noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi, jo tā nespēj sevī ietvert tos personas iekšējos spēkus, kas mudinājuši viņu izdarīt nodarījumu, kā arī nepietiekami atklāj to, ko vainīgais vēlējies sasniegt izdarot konkrēto noziedzīgo nodarījumu.
