To pierāda, piemēram, pilsētu parki, kur lielākoties sastopams ļoti ierobežots skaits sugu, taču cilvēki šīs teritorijas uztver kā rekreācijas zonas, bieži pat dodot šāda rakstura dabas teritorijām priekšroku pār brīvo dabu.
Manuprāt, mūsdienās cilvēka atkarība no bioloģiskās daudzveidības līdz ar lauksaimniecības un dārzkopības tehnoloģiju attīstību ir būtiski mazinājusies un turpina sarukt. Taču cilvēks ir daļa no bioloģiskās daudzveidības, nevis tās pārvaldītājs, Zeme cilvēkam nepieder, tāpēc viņam ir jādzīvo saskaņā ar to, nevis pakļaujot savām iegribām, izjaucot bioloģisko līdzsvaru un citviet iznīcinot daudzveidību. Nav iespējams būt pārliecinātiem par cilvēces likteni turpinot šādu rīcību. Lai gan ir argumenti, kas visai pārliecinoši pierāda, ka cilvēkam nav nepieciešama liela bioloģiskā daudzveidība, domāju, cilvēka pienākums ir rūpēties par tās saglabāšanu.
…
