Eiropas integrācija un Rietumeiropas valstis
Eiropas Kopienas dibinātājvalstis: Beļģija, Francija, Rietumvācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande.
Šīs sešas valstis, kas 1951.gadā parakstīja Parīzes līgumu, lai nodibinātu EOTK, un 1957.gadā parakstīja Romas līgumu, lai nodibinātu EEK un Euratom, bija pirmās, kas parādīja vēlēšanos pārsniegt kooperatīvos starpvalstu pasākumus, kas Rietumeiropā bija ieviesti 1940to gadu beigās. Piesardzīgi tās pieņēma uzskatu, ka ieguvumi, ko dos integrācija, pārsniegs galveno zaudējumu – daļu suverenitātes zaudēšanas. Dažus no ieguvumiem, ko supranacionālās organizācijas varēja piedāvāt, dalīja visas sešas valstis, bet katari nācijai bija arī savas cerības un ambīcijas.
Pēc Otrā pasaules kara trīs Benelukss valstu ievainojamība pret naidīgiem un spēcīgākiem kaimiņiem bija pastiprinājusies un tāpēc tai bija jānostiprina labas attiecības ar Rietumvāciju un Franciju. To vienīgās izredzes noturēt kaut kādu ietekmi Eiropā, nemaz nerunājot par pasauli, bija caur daudz vienotāku starpvalstu sistēmu. Kā arī neviena no Benelukss valstīm nav tik stiprā pozīcijā, lai ignorētu Francijas un Vācijas ierosmes ekonomiskai integrācijai.…
