Ja man kādreiz būs jāpamet tevi, es klausīšos Tavā balsī un dziesmās, es skatīšos cilvēku sejās, kuri ir ar tādu pašu vēsturi kā mana un kuri pazīst tevi un zina . Es klausīšos tajos, kuri man varēs pastāstīt ko labu par tevi. Es skatīšos uz pazīstamiem kalniem, upēm un kokiem, un paņemšu daļiņu līdz, ja ļausi, lai vienmēr atcērtos tevi.
Tu man kā otra māte paliksi man dziļi sirdī, pasargāta no tiem, kas vēl tev ļaunu. Un, lai kur ietu un kur dotos, es vienmēr tevi atcerēšos.
…
