Renē Dekarts "Pārruna par metodi"

Renē Dekarts dzimis 1596.gada 31.martā Lē, netālu no Tūras Ziemeļrietumfrancijā. Viņa tēvs bija jurists. Gada vecumā Dekarts zaudēja māti. Dekarts mācījies slavenajā jezuītu Laflešas koledžā. Par jezuītu (Jēzus biedrības) galvenajiem mērķiem tika izvirzīts izglītošanas darbs, ķecerības apkarošana un savos skolniekos viņi centās stiprināt katolicisma ietekmi. Laflešas koledžā Dekarts ieguva ne vien tradicionālo izglītību pēc Aristoteļa mācības principiem, bet arī priekšstatus par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem. Renē Dekarts sevi galvenokārt uzskatīja par zinātnieku, taču mūsdienās viņu vairāk atceras kā filozofu. 1629.gadā viņš pārcēlās uz Holandi, kur vientulībā nodzīvoja divdesmit gadus. Tur Dekarts sarakstīja un publicēja savus galvenos darbus: 1637.gadā tika izdota Dekarta “Pārruna par metodi” un 1639. “Pārdomas” (“Metafiziskās pārdomas”). Šie darbi izraisīja asus strīdus ar holandiešu teologiem, un 1648.Dekarts devās uz Zviedriju, kur 1650.gada 11.februārī mira.

Filozofijā Dekarts bija pirmais no filozofiem racionālistiem. Dekarta racionālisma pamats izveidojās, izprotot matemātisko zināšanu loģisko raksturu. Racionālisms ir uzskats, ka vienīgais patiesu atziņu pamats ir pašpierādoši spriedumi, nevis no sajūtām gūtā pieredze. Šī viedokļa piekritēji atsakās no reliģiskā jeb pārdabiskā un pievēršas dabai. Tomēr visa racionālisma filozofija nav ateistiska.
Dekarta filozofija saistīta ar matemātiku, fiziku un kosmogoniju. Matemātikā Dekarts ir viens no analītiskās ģeometrijas pamatlicējiem. Kosmogonijā viņš risināja tajā laikā zinātnē jauno ideju par Saules sistēmas dabisko attīstību.
Dekarts attīstījis domu par prāta un ķermeņa duālismu. Viņš uzskatīja, ka prāts ir neķermeniska substance, pretstatā materiālajai jeb ķermeniskajai substancei. Ikvienai substancei piemīt īpašības, raksturs. Prāta substances īpašība ir apziņa, bet ķermeniskās substances īpašības ir garums, platums. …