Vadoties pēc sava uzņēmuma un konkurentu analīzes, uzņēmumam jāizstrādā sev adekvāta konkurences stratēģija. Tiek izdalītas sekojošas konkurences stratēģijas:
• tirgus līdera stratēģija, kuru raksturo centieni dažādos veidos palielināt savu tirgus daļu, paaugstināt sava produkta izmantošanas intensitāti, atrodot jaunus lietojuma aspektus, centieni pārvilināt konkurentu patērētājus, kā arī optimizēt savu darbību. Šādu stratēģiju var atļauties tie uzņēmumi, kas tirgū jau ir iekarojuši vairāk vai mazāk stabilu vietu;
• tirgus pretendenta stratēģija, kuru raksturo samērā agresīva darbība no uzņēmuma puses, jo šīs stratēģijas mērķis ir iegūt sev pamanāmāku vietu tirgū. Šīs stratēģijas ietvaros uzņēmums var censties palielināt savu tirgus daļu un peļņu, uzbrūkot saviem konkurentiem. Stratēģijas lietojums būs veiksmīgs, ja uzņēmuma darbībām būs racionāls pamats – tiešām kādā ziņā labāks produkts, zemākas izmaksas, efektīvāka resursu izmantošana, utt.;
• tirgus sekotājs ir uzņēmums, kurš pats nav sevišķi inovatīvs un lielākā vai mazākā mērā kopē tirgus līderi. Šāds uzņēmums var „aizņemties” no tirgus līdera produkta konceptu, realizācijas sistēmu, veikto mārketinga kompleksu, u.c., un šādas kopētas darbības arī būs tā konkurences stratēģijas pamatā;
• nišu uzņēmums savukārt izvēlas šauru, konkrētu tirgus nišu, kurā darboties ar unikālu, maksimāli diferencētu produktu, specializējas, vadoties pēc gala patērētāja, pēc produkta raksturlielumiem, ģeogrāfiskajiem pamatprincipiem, u.c. kritērijiem. Šai gadījumā pati diferenciācija kalpo kā stratēģija cīņai ar konkurentiem.
…
