5 gadu vecumā Zenta saslimst ar bērnu trieku un „visu mūžu staigā tikai sapņos”.
„Ne jau fiziskās sāpes ir grūtākais, bet nespēja pēc pašas gribas kustēties, rīkoties, apziņa, ka lielākais enerģijas daudzums aiziet nevis darbā, bet spītējot slimībai.”
Pirmā grāmata – Brokhauza enciklopēdiskā vārdnīca – „vārti uz pasauli”. Kāds vācu tautības kungs pirmais ievēro meitenes talantu un aiznes viņas tulkojumu uz Liepājas avīzi.
„Prieks ir izstarot un izdalīt. Izdalīt to, kas mums pieder, vienalga, vai tā būtu maize vai māja, doma vai sapnis, un zināt, ka ir kāds, kas to saņem.”
No 1913. - 1915.g. mācās Liepājas Krievu ģimnāzijā. Ar šo brīdi sākas meitenes spītēšana liktenim un nesamierināšanās ar fiziskajām sāpēm.
…
