-
Romas impērijas pārvaldes organizācija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Romas impērijas ideja | 4 |
2. | Romas impērijas pārvaldes aparāts | 6 |
2.1. | Imperators | 6 |
2.2. | Maģistratūra | 7 |
2.3. | Senāts | 7 |
2.4. | Tautas sapulce (Komīcija) | 8 |
2.5. | Pilsoņi | 8 |
3. | Administratīvais iedalījums un tā pārvalde | 9 |
3.1. | Provinču pārvalde | 9 |
3.1.1. | Provinču iedalījums | 11 |
Secinājumi | 13 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 14 |
Secinājumi
Romas impērijas valstiskuma un kultūras formēšanās, pasaules ietekmes paplašināšana, kas iekļāva sevī visu Vidusjūras un Rietumeiropas teritoriju un tās pastāvēšanas laiks, vidus zemju civilizāciju Romanizācija, kas ietekmēja nākošo Eiropas cilšu attīstību – tie visi ir Romas panākumi.
Lai izprastu šo sasniegumu būtību ir jāiedziļinās seno romiešu domāšanā, jo romieši jau no pašiem pirmsākumiem apzinājās savu unikālo raksturu un misiju. Takā Roma izveidojās mākslīgi, tad viņu pašapziņa balstās uz leģendām, savukārt, viņu vēsturiskie panākumi viņu pašapziņu tikai pavairoja. Rezultātā romiešu ekspansijas tieksme ieguva spožus panākumus, jo bija radušies labvēlīgi apstākļi ekonomiskiem un kultūras sakariem.
Romas tiesiskā vara nostiprinājās kā saturiskā tā arī strukturālā aspektā kā jauna parādība. Romas impērijas pastāvēšanās laikā Romas pārvaldes organizācija tika attīstīta līdz pilnīgi izstrādātam un aktīvam mehānismam, kas bija mainīgs atkarībā no iekšpolitiskās un ārpolitiskās situācijas. Visa augstākā vara koncentrējās imperatora rokās, hierarhiski zemāk atradās maģistratūra, senāts, komīcijas, kas drīzumā pilnīgi zaudēja savu lomu, un pilsoņi. Pēc administratīvā iedalījuma impērija sastāvēja no Itālijas un provincēm, kurām savukārt piemita sarežģīta iekšējā uzbūve. Romas administratīvais un kultūras centrs bija pati Roma, kuras ekonomiskais pamats bija provinces. Romas impērijas provinču pārvalde bija atkarīga no to tipa, jo tās iedalījās imperatora un senāta provincēs. Lai pārvaldītu provinces, romieši centās asimilēt provinces, visas provinču pilsētas tika celtas pēc Romas etalona, kā arī tur romieši izplatīja savu valodu, kultūru un kultu.
…
Romas impērijas bija senās Romas periods, kas aizsākās pēc Romas republikas sabrukšanas 1.gs.m.ē. otrajā pusē, līdz ar Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu līdz RietumRomas sabrukumam 476. Gadā. Senā Roma balstīdamās uz savu varu un spēku, pabeidza milzīgu teritoriju apvienošanu. Lielvalstu robežas sasniedza Reinu, Donavu un Eifratu. Mūsdienu teritoriālajā iedalījumā Roma aizņēma vairāk kā 30 mūsdienu valstu teritorijas. Robežas starp Robežas starp šīm valstīm, kas tika sadalītas provincēs, bija iznīcinātas, naudas sistēma lielākoties unificēta, militārās nesaskaņas, jūras kaujas pārtrauktas. Romiešu kultūras ekspansijas politika jeb Romanizācija sāka gūt spožus panākumus, radās labvēlīgi apstākļi ekonomiskiem un kultūras sakariem, zemkopības uzplaukumam, amatniecībai, iekšējai un ārējai tirdzniecībai. Romas tiesiskā vara nostiprinājās kā saturiskā tā arī strukturālā aspektā kā jauna parādība.