Meža pīle pieder pie zosveidīgo putnu kārtas, kur ir sastopamas 157 sugas – pīles, zosis, gulbji u.c. - , no kurām Latvijas Republikas teritorijā ir sastopamas 30 sugas (ieskaitot caurceļotājus). Zosveidīgajiem raksturīgs saplacināts, ar mīkstu ādu segts knābis, kuram galā ir ciets sabiezinājums. Knābja malās ir raga plātnītes vai zobiņi, kas kopā ar gaļīgās mēles sānu izaugumiem veido filtraparātu. Zosveidīgie dzīvo jūras un saldūdeņu piekrastēs. Tie ir monogāmi putni, dažām sugām pāri ir ļoti noturīgi (gulbjiem), citiem (pīlēm) saglabājas tikai uz neilgu laiku pēc riesta.
Meža pīle savā ģintī ir vislielākā (58 cm; 800 – 1700 g). Meža pīle no līdzīgām sugām dabā atšķiras ar balsi, tumšzilo spārnu spoguli, kuru no augšas un apakšas norobežo baltas svītras, kā arī ar baltajām malējām astes spalvām.
Ļoti plaši izplatīta – ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Pireneju pussalu un ziemeļaustrumu tundras daļas), Vidusāzijā un Sibīrijā (ziemeļos apmēram līdz Salehardai un Kučatkas ziemeļiem), kā arī Ziemeļamerikā. Gan mūsu republikā, visbiežāk sastopamā pīļu suga. Tās ziemošanas vietas atrodas Baltijas jūras un Ziemeļjūras dienvidu piekrastes zemēs. Taču pēdējā laikā šiem putniem ir tieksme aizvien lielākā skaitā pārziemot dzimtenē. …
